Guļbūves
Guļbūves nozīme mūsu dzīvē !
Mūsdienās, kad liela nozīme tiek piešķirta ekoloģiskajai būvniecībai, guļbūves ir kļuvušas ļoti pieprasītas! Koks irbūvniecības materiāls, kas nepiesārņo vidi, turklāt guļbūves māja, glabā sevī dzīva koka enerģiju.
Interese par guļbūves celtniecību Latvijā pēdējo gadu laikā ir kļuvusi milzīgi liela un Latvija šobrīd piedzīvo visskaistāko koka ēku celtniecības bumu.
Kas ir GUĻBŪVE?
Guļbūve ir horizontālos vainagos novietoti baļķi, kas savā starpā stūros tiek sastiprināti ar pakšu tehnoloģiju. Guļbūvju celtniecības tehnoloģija dažādām tautām ir atšķirīga. Ir zināmas tādas tehnoloģijas kā Krusta paksis – ja baļķu gali tiek laisti pāri paksim (krusta vietai); Gludais paksis – gali savienoti bez pārlaiduma (baļķi aiz sējuma vietas neturpinās), kā arī citas tehnoloģijas, kas dažādu meistaru skatījumā atšķiras – krievu paksis, cinča paksis, Norvēģu paksis; Kanādas paksis, kā arī aklais paksis u.c.
Guļbūves vēsture
Guļbūves ir viens no senākajiem ēkas celtniecības paņēmieniem. Laika gaitā guļbaļķu mājas ir izturējušas gadsimtiem ilgu pārbaudījumu un vēl joprojām Rīgā ir sastopamas 20 gs. sākumā celtas guļbūvju ēkas. Joprojām Latvijas laukos ir iespējams atrast guļbaļķu ēkas, kas celtas pirms simts un vairāk gadiem, un spēj veikt savas ēkas funkcijas.
Guļbūves dzīvojamās mājas
Pirmskara Latvijā ir bijušas vairāk nekā 75 000 koka ēkas, lielākā daļa no tām guļbūves mājas . Visas šīs ēkas ir bijušas vietējo amatnieku darinājumi. Kara un padomju laikā tika nopostītas lielākā daļa ēku. Šobrīd koka ēkas, kas celtas pat gadsimtu atpakaļ iespējams apskatīt vairs tikai Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Par laimi arī Latvijas laukos ir saglabājušās dažas vēsturiskās ēkas, kas šobrīd tiek pienācīgi koptas un uzturētas.
Guļbūves pirtis
Senie Latvieši savas dzimtas mājas celtniecību aizsāka ar pirts celtniecību, kurā sākumā dzīvoja. Mūsu senčiem pirts bija kā svētnīca – to pat varētu dēvēt par latviešu dievnamu. Pirtī bērni tika ieņemti un arī dzemdēti, kā arī pirts kalpoja par mirušo izvadīšanas vietu. Pirtī iešana bija svēts un tajā pašā laikā jautrs pasākums.
Lai gan vēsturiski guļbūves tika izgatavotas no ar roku tēstiem baļķiem, šobrīd tiek izmantoti dažādi rūpnieciski paņēmieni: virpoti baļķi, frēzēti baļķi, līmēti frēzbaļķi u.c. Latvijā tiek piedāvātas sākot ar vistradicionālākajiem paņēmieniem, kad meistaru brigāde guļbūvi izgatavo ar cirvi un kaltiem „uz vietas” būvlaukumā – līdz pat no rūpnieciski izgatavotiem frēzētiem guļbaļķiem.
Guļbūves labās īpašības
- Latvijas ziemā koka māja ir vissiltākā, bet vasaras tveicē ir patīkami vēsi.
- Koka māja smaržo, elpo un ‘dzīvo’, tā lieliski iekļaujas jebkurā dabiskā vidē un ļauj saviem saimniekiem izbaudīt saskaņu ar to.
- Visi materiāli tiks sagatavoti tepat Latvijā. Tas nozīmē, ka samaksu par darbu saņems latviešu amatnieki, kā arī materiāli tiks ņemti tepat no Latvijas mežiem. Tādā veidā tiek veicināta Latvijas ekonomiskā attīstība.
- Ja īpašnieks atzīst guļbūvi par labu neesam, tad to jebkurā brīdī var nojaukt, salikt un pārdot citam interesentam. Pārsvarā visas Brīvdabas Muzejā atrodamās ēkas ir saliktas otro reizi, nezaudējot savu izskatu un funkcionalitāti.
Ar ko jārēķinās dzīvojot guļbūvē
- Ja vēlaties izmantot guļbūves galveno materiālu īpašību – harmonisko saikni ar dabu – nebūtu vēlams siltināt visas sienas no iekšpusēs, un tādejādi jārēķinās, ka laika gaitā būs maz lietas, ko varētu mainīt interjerā!
- Koks salīdzinājumā ar citiem celtniecības materiāliem ir apdraudēts ar trupēšanu, ja to saglabāšanā netiek izmantoti ķīmiskās aizsardzības līdzekļi.
- Koks ir pakļauts degamības iespējamībai. Arī šis trūkums var tikt novērsts apstrādājot koku ar ugunsdrošām krāsām un/vai piesūcināt koksni ar antipirēniem – tādā veidā padarot koksni praktiski nedegošu.
